Par mani

Sveiki, es esmu Kristīne Poļakova, friziere, kura 2017.gada nogalē uzzināja, savu diagnozi, vēzis - Hodžkina limfoma, II B stadija. Šī diagnoze apgrieza manu un manu tuvinieku dzīvi ar kājām gaisā. Pirms šīs diagnozes nezināju, kas Hodžkins ir par tādu „zvēru”, tāpēc izmisīgi meklēju informāciju internetā, lai saprastu, kas tas ir par vēža paveidu, un ar ko man priekšā ir lielā cīņa.  Diemžēl informācijas bija maz. Jutos tā, ka man būtu jāsaliek puzle, bet trūktu daudzu puzles gabaliņu.  Turpmākais ārstēšanās process bija neskaidrs. Neziņa ir biedējoša. Tāpēc biju priecīga, ka instagram atradu vairākas meitenes, kuras cīnās ar šo slimību. Tie ir cilvēki, kuri vēža cīņai iet cauri šobrīd un saprot situāciju, sniedz vērtīgus padomus un vienkārši uzmundrina. Turklāt tu vairs nejūties viens ar savu slimību, kamēr citi apkārt ir veseli. Šīs meitenes ir kā starptautiska atbalsta grupa. Viņas neslēpj no citiem savu diagnozi, smago ārstēšanās procesu. Diemžēl pie mums Latvijā vēzis joprojām ir kā tabu temats. Daudzi pacienti baidās, kaunas pateikt citiem, ka viņiem ir vēzis. Vēzi uztver kā stigmu, par kuru nerunā. Man pazīstami cilvēki atklāja, ka ir gājuši šai cīņai cauri tikai pēc tam, kad es biju izstāstījusi par savu diagnozi. Pirms tam pat nenojautu, ka ar viņiem kaut kas tāds ir noticis. Tas tāpēc, ka daudzi šo cīņas periodu dzīvo ļoti nošķirti no sabiedrības kā tādi spitālīgie, un tikai paši tuvākie zina par notiekošo. Par vēzi nav jākaunas, kauns ir zagt, ne cīnīties ar smagu slimību. Tas visu ārstēšanās procesu pacientiem ar vēzi padara vēl smagāku. Tāpēc es nolēmu, ka rakstīšu par savu pieredzi, ārstējoties no vēža. Publicēšu savu raibo ceļu, cerot, ka tas palīdzēs citiem cīņā. Man nav medicīniskās izglītības, skaidrošu visu pēc savas sapratnes. Nepretendēju uz viena -  pareizā ceļa zināšanu. Neesmu orākuls, bet tikai cilvēks, kurš cīnās par savu dzīvi. Rakstīšu par savu pieredzi caur savu pasaules redzējumu. Kādam citam tas viss var būt licies pavisam savādāk . Uzsākot ārstēšanu, pārmaiņas notiek ļoti strauji, ir jāspēj tām ātri pielāgoties. Jāsaprot, ka šī tagad ir mana realitāte, kurā jādzīvo. Nav vērts skatīties atpakaļ. Tu esi tagad un šeit. Atpakaļ ceļa nav, ir jāiet uz priekšu. Pierodi pie savas diagnozes, izzini, saproti. Atrodi savu ceļu.

Šī  ir mana dzīve ar vēzi.